Katru gadu februāra sākums banku klientiem un Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir saspringts laiks. Tieši šajā brīdī bankas apkopo datus par savu klientu naudas plūsmu un nodod tos valsts iestādei.
Tas nav nekas jauns, jo šāda kārtība Latvijā darbojas jau kopš 2018. gada, taču daudziem joprojām nav skaidrs, kurā brīdī viņu privātie tēriņi nonāk zem lupas. Viss balstās uz konkrētu summu, ko cilvēks gada laikā ir apgrozījis savos kontos.
Kurš ir noteiktais slieksnis ziņu nodošanai?
Likums nosaka, ka bankām ir obligāti jāziņo VID par tiem klientiem, kuru kontu apgrozījums gada laikā sasniedz vai pārsniedz 15 000 eiro. Svarīgi saprast, ka runa ir par kopējo summu vienas bankas ietvaros. Ja jums vienā bankā ir vairāki konti, piemēram, algas konts un krājkonts, to apgrozījums tiek saskaitīts kopā.
Ziņots tiek gan par ienākošo naudu (kredīta apgrozījums), gan par izejošajiem maksājumiem (debeta apgrozījums). Līdz ar to, ja gada laikā caur jūsu kontu ir “izgājuši” 15 tūkstoši eiro, banka automātiski nosūta VID jūsu vārdu, uzvārdu, personas kodu un kopējo apgrozījuma ciparu. Šī informācija palīdz dienestam salīdzināt, vai jūsu oficiāli deklarētie ienākumi sakrīt ar to, cik daudz naudas patiesībā cirkulē jūsu ikdienā.
Kāpēc rodas neatbilstības un ko tas nozīmē?
Daudzi uztraucas, ka bankas sūta detalizētus izrakstus par katru nopirkto maizes klaipu vai kafiju, taču tā nav. VID saņem tikai kopējos skaitļus un konta atlikumu gada beigās. Problēmas var sākties tad, ja dienests pamana lielu starpību. Piemēram, ja cilvēks oficiāli pelna minimālo algu, bet viņa konta apgrozījums ir 30 000 eiro, rodas pamatots jautājums – no kurienes nākusi pārējā nauda?
Neatbilstības var rasties pavisam loģisku iemeslu dēļ. Iespējams, jūs esat pārvietojuši naudu starp saviem kontiem dažādās bankās, saņēmuši aizdevumu no radinieka vai dāvinājumu kāzās. Šādi darījumi parasti nav apliekami ar nodokli, taču tie palielina apgrozījumu. Ja VID konstatēs lielu starpību, viņi var atsūtīt vēstuli ar lūgumu paskaidrot šo naudas plūsmu. Tas nav uzreiz sods, bet gan aicinājums ieviest skaidrību.
Kuriem cilvēkiem dienests pievērš lielāko uzmanību?
Sākotnēji uzmanības lokā nonāk tie, kuru gadījumā neatbilstības ir vislielākās. Ja starpība starp deklarēto algu un bankas konta apgrozījumu ir mērāma desmitos tūkstošu eiro, pastāv lielāka iespēja, ka VID vēlēsies aprunāties. Dienests mēģina atrast tos gadījumus, kur varētu notikt izvairīšanās no nodokļu maksāšanas vai kur parādās nelegāli ienākumi.
Informācijas analīze palīdz valstij saprast, vai nodokļi tiek maksāti godprātīgi. Lai nerastos liekas problēmas, ir vērts saglabāt dokumentus vai līgumus, ja esat saņēmuši lielākas summas kā dāvinājumus vai aizdevumus. Galvenais ir spēt pamatot, ka šī nauda nav pelņa, par kuru būtu bijis jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis.
Banku un klientu savstarpējā atbildība
Bankas šajā procesā ir tikai izpildītāji. Tām ir juridisks pienākums uzraudzīt savu klientu darījumus saskaņā ar principu “zini savu klientu”. Tas tiek darīts, lai novērstu naudas atmazgāšanu un citas nelikumīgas darbības. Ja banka šādas ziņas nesniegtu, tai draudētu bargas sankcijas no uzraugošajām iestādēm.
Savukārt klienta atbildība ir sekot līdzi tam, lai visi ienākumi tiktu pareizi norādīti gada deklarācijā. Ja plānojat lielākus darījumus, vienmēr ir vērtīgi aprunāties ar speciālistu, kurš pārzina nodokļu jomu. Tas palīdzēs sagatavot nepieciešamos pierādījumus jau laikus, lai brīdī, kad banka ziņos VID par jūsu 15 000 eiro apgrozījumu, jums nebūtu par ko satraukties.
Kā jau minēju iepriekš, tagad dzīvosi citā istabā, tāpēc varbūt ir vērts pārskatīt, kā turpmāk veiksi maksājumus par jauno mājvietu – vai tie skaitīsies kā apgrozījums tavā kontā vai kā tiešs pārskaitījums saimniekam.
